Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā top lietuviešu šakotis un vīns. Ciemos ceptuvē un vīna darītavā Rokišķos

Pārsla Konrāde

2018. gada 29. augusts 13:00

3273
Kā top lietuviešu šakotis un vīns. Ciemos ceptuvē un vīna darītavā Rokišķos

Droši vien daudzi ir dzirdējuši par Lietuvas pilsētu Rokišķiem, bet ne visi zina, ka Rokišķu rajonā Jodupē var apmeklēt Laimutes Sadauskienes ceptuvi, kurā cep populāro lietuviešu šakoti, bet Taruti ciematā atrodas lauku tūrisma saimniecība "Roksala”, kurā var ne tikai atpūsties, bet arī nobaudīt deviņu veidu vīnu no vietējiem augļiem un ogām.

Eglītes un sēnītes
L.Sadauskienes konditorejas cehā tiek gatavoti tradicionālie lietuviešu saldumi – šakotis un medus rauši „Sēnītes”, kā ari citi labumi. Īpaši viesiem ārā ir uzstādīta skaista metāla krāsns, lai nodemonstrētu, kā tad top tradicionālā eglīte - šakotis. Esmu jau apmeklējusi šakošu ceptuvi pie Druskininkiem, bet šajā ceptuvē tā gatavošana atšķiras ar to, ka mīklu lej caur sietu. Šeit ceptais šakotis ir ļoti apjomīgs un ar lielām, resnām adatām. Protams, ikdienā cepšana notiek rūpnieciski elektriskajās krāsnīs, kur tas cepas apmēram pusotru stundu. Tomēr īstā garša esot tieši uz dzīvas uguns ceptajam našķim. 


Šakoša sastāvdaļas ir ļoti vienkāršas – krējums, olas, milti, sviests, cukurs. Visa būtība ir pašā cepšanas procesā un veidā. Kad šakotis ir izcepies, tas vispirms jāatdzesē, citādi tas var salūzt. Šakotim var būt visdažādākais izmērs un svars. Pārsvarā, protams, šo našķi gatavo uz kādiem svētkiem, jo tas nav lēts. 


Arī apmeklētāji var iemēģināt savu roku cepšanā, un, ja labi sanāks, saimniece sola pieņemt darbā, jo labi strādnieki visur ir vajadzīgi. Šobrīd ceptuvē strādā 18 darbinieki. Kamēr notiek darbošanās, var noskatīties filmiņu par to, kā tiek ceptas „Sēnītes”. Vienīgais mīnuss - filmiņa ir lietuviešu valodā un titri – angļu valodā.

Deviņi vīni
Saimniecībā „Roksala” darina vīnu, uzņem viesus, nodarbojas ar mežizstrādi, audzē vīnogas un ogas. Bet vīna darīšana ir saimnieka un viņa divu dēlu hobijs. Saimnieks Raimunds Nagele  smejas, ka viņi esot gandrīz latvieši, jo dzīvo pie Latvijas robežas. Tieši tāpēc pie viņiem ciemojoties daudz latviešu un arī lietuviešu, jo viņi sanākot pa ceļam, braucot no Rīgas uz Lietuvu un atpakaļ. Vieta, kur atrodas saimniecība, saucas Roksala, tur atrodas dabas rezervāts. Tieši tāpēc saimnieks tā nosaucis arī vīnu. Viņa ģimene jau 30 gadus četrās paaudzēs gatavo vīnu. 


Saimnieks izrāda savu lepnumu – pagrabu, kas būvēts, atdarinot Eiropas vīna pagrabus ar visām vīna pagrabam raksturīgajām īpašībām. Pirmajā brīdī pagrabs atgādina senu vīna pagrabu ar milzu velvēm, lai gan izveidots mūsdienās. Saimnieks pagrabu sauc par vīna laboratoriju. Tiek uzskatīts, ka vecāks vīns ir labāks, taču vīndaris uzsver, ka tā nav vienmēr, tāpēc jānoķer tas brīdis, kad vīns sāk zaudēt savu kvalitāti. 


Vīni ir dažādi: rabarberu, aveņu, upeņu, dzērveņu, pīlādžu, vīnogu, ērkšķogu, pieneņu. Vīndaris stāsta, ka tikai vēlāk rodas skaidrība, kādus vīnus gribas ražot, kādus vajag izturēt ilgāk, kurus vajag dzert jaunus. Piemēram, ērkšķogu vīns var glabāties pat astoņus gadus, iegūstot piesātinātāku garšu. Vēl pagrabā glabājas arī no ceļojumiem atvestie vīni. 


Rabarberu vīns ir ļoti aromātisks sausais vīns, kas jādzer auksts. Vīndaris saka, ka izmantojot arī latviešu rabarberus. Nav noslēpums, ka rabarberiem ir ļoti liels skābums, tāpēc, kā uzsver vīndaris, tikt galā ar šo skābumu ir liels izaicinājums. Viņš saka, ka jāatceras – mūsu klimats tomēr ir ziemeļu. Lai kā mēs gribētu, tomēr mūsu ogās un augļos nav tik daudz cukura, lai nebūtu tas jāpievieno papildus. Taču dažas vīnogu šķirnes gan uzkrāj tik daudz cukura, ka tas vairs nav jāpievieno, protams, ja ir laba vasara. Piemēram, tāda ir vīnogu šķirne ‘Regent’, lai gan arī tai ir mīnuss - tā ļoti slikti pārziemo. 


Vīndaris stāsta, ka katru gadu jaunā stīga, kas izaug vasarā, ziemā nosalst, tāpēc sanāk maza raža. Tagad viņš ļauj augt kādām piecām sešām stīgām un vīnogu ķekari ir pie zemes. 


Lietuvas nacionālā mantojuma sertifikāts piešķirts deviņiem "Roksalās" gatavotajiem vīniem, taču pavisam gadā tiek gatavoti pat 12-15 dažādi vīni - viss atkarīgs no gada, izejvielām un ogām, kādas izaugušas un, cik tās kvalitatīvas. Gadā top apmēram piecas tonnas vīna, bet licence ir desmit tonnām. Lielu uzmanību pievērš kvalitātei, tāpēc vīni nav lēti. Lai iegūtu dzidru vīnu, tas tiek filtrēts. Saimnieks skaidro, ka viņa vīnu veikalā neviens nepirks, ja tas būs duļķains. Tādu var dzert mājās kopā ar draugiem. Tāds vīns ir labs, bet to var glabāt tikai mēnesi, tāpēc nav cita varianta, kā pievienot sulfītus, kas ir kā konservants. Kādi 10-15 % vīna neizdodas, piemēram, nav gribētās garšas.