Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemledus makšķernieki jau uz ledus

Zemledus makšķernieki jau uz ledus

Jau pirms nedēļas arī uz Gulbenes novada mazākām ūdenstilpēm varēja paretam sastapt kādu ledus izturības pārbaudītāju. VUGD nemitējas atgādināt, ka, ziemai iesākoties, atrašanās uz ledus ir bīstama, pat ja vairākas dienas pēc kārtas temperatūra krietni ir noslīdējusi zem nulles.
Aizvadītajā sestdienā Ušura ezera piekrastē “Dzirkstele” sastop pieredzējušo makšķernieku Alvi Makejevu no Jaungulbenes. Arī viņš brīdina, ka dziļāk ezerā ledus vēl nav drošs.
Izurbt pirmo āliņģi
A.Makejevs saka, ka nekad nekāpj uz ezera, ja nepārliecinās tuvu krastam, cik biezs ir ledus. “Te, krastā, šoreiz tie ir pieci centimetri. Tālāk iet ir bīstami, jo ar katru nākamo soli ledus paliek plānāks un neprognozējamāks,” skaidro jaungulbenietis.
Par drošību viņš pārliecinās, izurbjot pirmo āliņģi tuvāk krastam. Lai ledus turpinātu salt, ir jāatgriežas lielajiem mīnusiem. Viņš norāda uz ezera vidu, kur redzamā lāma liecina, ka pēc pāris dienām ūdens atkal būs vaļā. Ledus izturība, kā skaidro speciālisti, mainās īpaši brīžos, kad salu strauji nomaina atkusnis.
A.Makejevs ar zemledus makšķerēšanu aizrāvies jau kopš bērnības, kad visu nepieciešamo ierādījis viņa vectēvs. Par savu ezeru arī ziemā viņš noteikti sauc Ušuru. “Ir liels azarts, ja labi ķeras, un, protams, atpūta un svaigs gaiss,” viņš saka.
Prom uz Peipusu
Savukārt azartiskais zemledus makšķernieks Jānis Gangnuss no Daukstēm “Dzirkstelei” apstiprina, ka ar nepacietību gaida brīdi, kad varēs doties uz kaimiņos esošo 100 kilometrus garo un 40 kilometrus plato Peipusa ezeru. Tas šogad jau ir atvērts, un J.Gangnuss turp plāno doties jau šajā nedēļā. Garo ceļu uz to kompensē lielie lomi. Reizēm tie pat ir 10-20 kilogrami vienā dienā.
“Peipusā patiešām var smukas raudas un asarus izvilkt. Tur ir krietni sakārtotāki zivju resursi nekā pie mums. Kad to atver, tad ir jābrauc! Divus gadus tur nav būts, jo gan nebija lāgā aizsalis, gan pērn epidēmijas dēļ neatvēra. Tur var sastapt ļoti daudz latviešu. Šogad es vēl uz ezera mūsu pusē neesmu bijis, jo atturēja lielie mīnusi. Tādā aukstumā nav komfortabli makšķerēt,” stāsta J.Gangnuss.
Savu aizraušanos ar bļitkošanu viņš pamato ar iekšējo azartu. “Tu, piemēram, uzliec desmit aukliņas, un kad kādai no tām otrā galā pieķēries kaut kas puskilogramīgs! Kad tu velc to auklu, cīnies un iegrozi tajā āliņģī, tā ir tik laba sajūta! Tāpat ir, ja uz pavasara pusi Ušura ezerā izvelc ārā divkilogramīgu guvumu.”
Viņš atklāj, ka reizēm uz ledus dodas kopā ar savu sievu. Par svarīgāko līdzi ņemamo ekipējumu viņš min urbi, silto makšķerēšanas kombinezonu un, kāpjot uz pirmā ledus, arī dzelkšņus. “Tas drošībai – ja nu kaut kas atgadās. Divas reizes mūžā esmu ielūzis. Tas bija tepat Siladzirnavu dambī. Tur gan nav pārlieku dziļš, var pat atsperties, tomēr uzmanīgam jābūt vienmēr,” uzskata J.Gangnuss.
Aicina nebūt pārgalvīgiem
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards norāda, ka atrašanās uz ledus nav aizliegta, bet katrs ir par sevi atbildīgs. Policijas darbu zemledus makšķerēšanas aktivitātes skar tikai tik tālu, cik nepieciešams kontrolēt makšķerēšanas atļaujas esamību. Incidentus uz ledus risina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti, jo tiem ir atbilstošs aprīkojums.
Kādi makšķernieki mēdz apgalvot – ja ledus biezums ir līdz septiņiem centimetriem, tas noteikti iztur viena cilvēka svaru. VUGD pārstāve Viktorija Gribuste “Dzirkstelei” norāda, ka nav īsti iespējams pateikt konkrētu ledus biezumu, kad tas kļūst izturīgs. “Ledus izturību ietekmē arī struktūra un gadalaiks. Ziemā pirmais ledus būs elastīgāks un izturīgāks nekā pavasarī. Ja sasalst tikai ūdens, tad tas ir izturīgāks nekā situācijā, kad sasalst ūdens un slapjš sniegs. Vislabāk uz ledus vispār neatrasties, tomēr, ja to dara, tad, pārvietojoties vairākiem cilvēkiem, distance ir jāievēro, lai gan nav tāda droša attāluma. Ja cilvēkiem ir aizdomas, ka ledus var ielūzt, tad ir nekavējoties jādodas uz krastu, pārvietojoties rāpus, lienot vai veļoties. Jāievēro, ka pie daudziem tuvu izcirstiem āliņģiem ledus var kļūt neizturīgs,” komentē V.Gribuste.
Pirmais ledus ir nevienmērīgs un plāns, tāpēc, ja vienā vietā liekas, ka tas notur cilvēka svaru, jau metru tālāk var ielūzt. “Šogad ugunsdzēsēji glābēji Vidzemē jau ir saņēmuši pirmos izsaukumus, kuros cilvēki un dzīvnieki ielūzuši. Aicinu cilvēkus, īpaši makšķerniekus, būt saprātīgiem un atcerēties, ka pirmais ledus ir ļoti, ļoti nedrošs. Turklāt pēc vairāku dienu sala ir iestājies atkusnis, kas jau tā plāno ledus kārtu sācis kausēt. Tā vienmēr būs plānāka zem tiltiem, pie krasta un niedrēm, upju sašaurinājumos un vietās, kur ietek avoti un kanalizācija. Turklāt aicinu pieaugušos atcerēties, ka jūs esat piemērs bērniem – redzot pieaugušos uz ledus, viņi saprot, ka tur atrasties ir droši. Patiesībā atrasties uz ledus šobrīd ir ļoti, ļoti bīstami,” skaidro VUGD Gulbenes daļas komandieris Arturs Birznieks.
Pagājušajā ziemā Gulbenes novadā ugunsdzēsējiem glābējiem nebija izsaukumu, kuros būtu jāizceļ bojāgājušie vai jāglābj ledū ielūzuši cilvēki, tomēr februārī Beļavas pagastā kādam cilvēkam uz ledus bija palicis slikti ar veselību. Kad ugunsdzēsēji glābēji ieradās notikuma vietā, apkārtējie jau viņu bija nogādājuši līdz mediķiem.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošu ledu – brīdiniet viņus par bīstamību. Ja kāds ir aculiecinieks nelaimes gadījumam vai pamana, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta, vai arī ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112.


Atceries!
Ledus vienmēr būs plānāks:
● upju sašaurinājumos;
● zem tiltiem;
● pie ūdenstilpju krastiem;
● pie krastiem, apaugušiem ar niedrēm;
● zem ledus ir tumši priekšmeti;
● kanalizācijas, strauta ieteku vietās;
● vietās ar zemūdens izciļņiem straujas ūdens kustības dēļ;
● “auksto avotu” vietās;
● platu upju grīvās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi.

Ja esi ielūzis ledū:
● saglabā mieru;
● turi galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest atpakaļ;
● nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus. Tā vietā vienmērīgi kustini kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus;
● elpo pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
● ja iespējams, sauc palīgā;
● ja soma vai smags mētelis velk uz leju, mēģini no tiem atbrīvoties;
● pagriezies ar seju uz to pusi, no kuras atnāci, un noliec rokas uz ledus. Izstiept rokas pēc iespējas tālāk;
● mēģini uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un izstumt sevi no ūdens;
● izkļūstot no ūdens, nevajag uzreiz celties kājās! Labāk ritināties prom no bīstamās vietas vai rāpot uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci;
● tiekot krastā, neapstājies, bet turpini kustību un pēc iespējas ātrāk dodies uz tuvāko silto vietu!

Ja redzat, ka cilvēks ir ielūzis:
● jāzvana uz 112, Jānosauc dispečeram adrese vai jāizskaidro, kā nokļūt līdz notikuma vietai. Jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem;
● ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2-5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 metru attālumā;
● izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.

Avots: VUGD