Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stirna – skaists, bet nešpetns dzīvnieks

Gatis Bogdanovs

2021. gada 17. decembris 00:00

451
Stirna – skaists, bet nešpetns dzīvnieks

Iestājoties skarbākiem laika apstākļiem un biezākai sniega segai, aizvien biežāk cilvēku mītņu tuvumā redzamas stirnas. Tomēr ne visi priecājas par šo graciozo dzīvnieku. Autovadītājiem un mazdārziņu īpašniekiem šis dzīvnieks par draugu, visticamāk, nekļūs.

Pēc “Vikipēdijā” atrodamās informācijas dienā stirnai nepieciešami aptuveni divi līdz trīs kilogrami barības. Stirnas ēdienkartē ir vairāk nekā 250 augu sugas, tāpēc nav jābrīnās, ka tā apciemo arī dārzus un, lai tiktu pie iekārotās barības, viegli pārvar arī pusotru metru augstas sētas. Stirnu barība ir atkarīga no sezonas, un ziemā, kad sniega sega pārsniedz 30 centimetrus, tās barībā izmanto krūmu pamežu. Stirnas labprāt mielojas ar jaunajiem dzinumiem, un augļu koku pumpuri nebūt nav izņēmums. Tās nesmādē arī košumkrūmus, tūjas un mūžzaļos rododendrus. Taču viens no lielākajiem gardumiem tām ir kritušie āboli, kurus var atrast zem sniega.
Lai jau mielojas!

Rankas pagasta SIA “Vecpāpani” saimnieks Māris Brencis laikrakstam skaidro, ka stirnas augļu kokiem nav tas bīstamākais dzīvnieks. “Tas, ka viņas jaunajiem kociņiem nokož zemāko zaru pumpurus, lieku “skādi” nerada. Daudz bīstamāki augļu kokiem ir aļņi, staltbrieži un zaķi, kuri ķeras klāt stumbru mizai, un tie jau ir nopietni bojājumi. Man pašam augļu dārzā šogad dzīvo četras stirnas. Es viņas prom nedzenu. Nu lai jau mielojas ar tiem palikušajiem āboliem, viņām taču šībrīža dziļajā sniegā ar barību ir tā, kā ir,” saka Māris.
Nomedī mazāk par limitu

Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne laikrakstam skaidro, kāda ir situācija ar stirnu populāciju valstī. Skaitļi pierāda, ka pēdējo gadu laikā tā nemitīgi pieaug arī Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā, kurā bez Gulbenes novada ietilpst arī Smiltenes un Alūksnes novadi. Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem 2020./2021. gada medību sezonā Latvijā kopumā tika uzskaitīts 197 000 stirnu, bet 2021./2022. gada medību sezonā – jau 201 000 stirnu. Tātad gada laikā to skaits pieaug par četriem tūkstošiem.

Šosezon Latvijā atļauts nomedīt 60 276 stirnas, no kurām 3372 Ziemeļaustrumu virsmežniecībā. Uz 10.decembri, kad stirnu medību sezona jau strauji tuvojas beigām, pie mums bija nomedīti vien 1744 īpatņi, bet Latvijā kopumā – 22 457 stirnas. Savukārt iepriekšējā sezonā Latvijā bija atļauts nomedīt 57 599 stirnas, taču tika nomedītas 37 730 stirnas. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā no piešķirtā 3134 stirnu limita nomedītas tika 2306 stirnas.