Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ļoti maza interese par bērnu vakcināciju pret Covid-19

Inita Savicka

2021. gada 17. decembris 00:00

5
Ļoti maza interese par bērnu vakcināciju pret Covid-19

Latvijā 16.decembrī tika uzsākta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcinācija pret Covid-19. Latvija ir saņēmusi 54 000 vakcīnas “Comirnaty” (“Pfizer-BioNTech”) bērnu devas, kas paredzētas konkrētajai vecuma grupai. “Dzirksteles” aptaujātie ārsti atzīst, ka vecāku interese par bērnu vakcinēšanu pret Covid-19 ir ļoti maza.

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” informē, ka vecāki bērnus vakcinācijai telefoniski vai klātienē var pieteikt ģimenes ārsta praksē, ja tā veic Covid-19 bērnu vakcināciju, Balvu poliklīnikas reģistratūrā pa tālruni 64507001 un Gulbenes poliklīnikas reģistratūrā pa tālruni 64472809. Pierakstoties jānosauc bērna vārds, uzvārds, personas kods un kontakttālrunis saziņai. Bērni tiks pierakstīti rindā bez konkrēta datuma un laika. Kad būs pierakstījušies 10 bērni, apvienība sazināsies par konkrētu vakcinācijas datumu un laiku. Vakcinācijas veikšanas laiks atkarīgs no tā, cik ātri bērni pieteiksies.

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Gulbenes struktūrvienības galvenā ārste Sigita Drubiņa, kura apvienībā koordinē arī vakcinācijas procesu, stāsta, ka pagaidām nav iespējams prognozēt, kāda būs atsaucība un cik pieteiksies. “Vakcīnas esmu pasūtījusi – iespēja pieteikties un vakcinēties būs. Decembra beigās varēs saprast, vai ir interese. To rādīs reālais laiks. Lielu interesi es neprognozēju,” saka S.Drubiņa.

Viņa stāsta, ka ar Covid-19 slimo vairāk pieaugušie, taču saslimst arī bērni. Nesen Balvu slimnīcas Covid-19 nodaļā ārstējās kāda pusaudze.

Uz balstvakcīnu piesakās aktīvi

Gulbenes ģimenes ārste Marita Luika “Dzirkstelei” stāsta, ka vecāki interesējas par 9 līdz 11 gadus vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19, bet par jaunāku bērnu vakcināciju no vecāku puses nav intereses. Savukārt uz balstvakcīnu cilvēki nāk cītīgi. “Liekas vakcīnas mēs neturam praksē. Mēs veidojam sarakstu, un nedēļas laikā cilvēks nāk vakcinēties. Vakcīnas pudelē ir konkrēts devu skaits. Mēs nevaru izsviest pusi pudeles ārā. Kad ir konkrēts cilvēku skaits, mēs vakcinējam, un vakcinējam mēs aptuveni divas reizes nedēļā. Savukārt gripas vakcīnu tie, kas vēlējās, saņēma jau oktobrī. Pret gripu daudz tika vakcinēti seniori un arī bērni. Pašreiz par gripas vakcīnu interese ir ļoti maza,” stāsta M.Luika un piebilst, ka šobrīd bērni ļoti slimo ar dažādām vīrusu infekcijām un arī ar Covid-19. “Pagājušajā gadā, kad bērni bija mājās, neslimoja tik daudz,” saka M.Luika.

Lizuma pagasta ģimenes ārstes Baibas Mezītes praksē “Dzirkstele” noskaidroja, ka pagaidām vecāki neizrāda interesi par bērnu vakcināciju pret Covid-19.

Arī Jaungulbenes pagasta ģimenes ārste Līga Vebruāle “Dzirkstelei” atzīst, ka interese par bērnu vakcināciju ir maza. “Atsevišķi vecāki ir interesējušies,” saka ārste. Savukārt uz balstvakcīnu piesakās pietiekami aktīvi. “Mēs vakcinējam vienu dienu nedēļā, un tā ir trešdiena. Viss atkarīgs, kā mums piegādā vakcīnu devas. Reizēm jau arī gadās tā, ka to ir nepietiekami, un tad rindā ir jāpagaida divas, nevis viena nedēļa. Bet tagad lielākā daļa jau ir vakcinēti un rinda iet diezgan raiti,” stāsta L.Vebruāle. Arī pret gripu cilvēki vakcinējas pietiekami aktīvi.

Ja ir nopietnas, hroniskas slimības

Gulbenes ģimenes ārste Ieva Grīnšteine arī atzīst, ka no vecāku puses vēl nav izteiktas intereses par bērnu vakcināciju pret Covid-19. “Bet tiem, kam ir interese, savlaicīgi ir jāvēršas pie ģimenes ārstiem, lai var pasūtīt vakcīnas. Mēs jau neturēsim lielas vakcīnas rezerves. Mēs plānojam, lai varam izrēķināt un pasūtīt, ja bērniem vajadzēs. Nebūs tā, ka nepiesakoties atnāks un uzreiz tiks pie vakcīnas. Laikus jāpaziņo,” uzsver daktere.

Part to, vai bērni būtu jāvakcinē, viņai “īsti noformulējies viedoklis vēl nav”. “No vienas puses – ir jāvakcinē tie bērni, kuriem tiešām ir nopietnas hroniskas slimības. Šo bērnu vecākiem tas ir ļoti nopietni jāpārdomā, bet masveidā... Acīmredzot mums pašiem vēl pie šīs domas ir jāpierod. Esmu vienmēr teikusi – ja to laikus un apzinīgi izdara visi pieaugušie, tad šī problēma atkrīt pati no sevis,” saka I.Grīnšteine.

Savukārt līdzīgi kā citās praksēs uz balstvakcīnu viņas praksē cilvēki piesakās aktīvi. “Runājam ar cilvēkiem, un viņi tiešām aktīvi arī piesakās, sevišķi tie, kas vakcināciju atbalsta, un tie, kas saprot nozīmību savai veselībai. Viņi zvana un konsultējas. Protams, ir kas kategoriski ir pret vakcināciju, un tādi ir visur. Vai mūsu praksē tādu ir daudz, nevaru pateikt, jo tam nav laika sekot līdzi, bet, protams, ir. Un es arī neuzskatu, ka tos, kuri jau divas vai trīs reizes ir atteikuši, mums tagad vēl būtu jālūdz. Ir pietiekami daudz informācijas, lai varētu izdarīt savu izvēli. Mums ir arī seniori un hroniski slimnieki, kuri praksi nav informējuši par savu tālruņa numuru. Mums nav kam zvanīt un ar ko runāt. Ja nav kontaktu, tad cilvēks arī paliek neuzrunāts,” stāsta I.Grīnšteine. Viņas praksē cilvēki aktīvi katru gadu vakcinējas arī pret gripu.


Uzziņai

Vakcinācija prioritāri ir nepieciešama bērniem ar jau esošiem veselības traucējumiem – onkoloģiskām saslimšanām, virssvaru, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona saslimšanām un citām hroniskām slimībām.

Ja rodas kādas šaubas vai bērnam ir, piemēram, kādas hroniskas saslimšanas, tad pirms vakcīnas saņemšanas aicina pieteikt vizīti pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, lai pārrunātu bērna individuālo veselību un ar to saistītos jautājumus.
Bērniem, atšķirībā
no pieaugušajiem,
tiek rekomendēts ilgāks starplaiks starp 1. un
2. vakcīnas devas saņemšanu – bērniem tie ir trīs mēneši.
Bērniem pēc vakcīnas saņemšanas var būt tādas pašas reakcijas kā pieaugušajiem – apsārtums, pietūkums vai sāpes injekcijas vietā, drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Ja simptomi pēc vakcīnas saņemšanas nepazūd trīs dienu laikā, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu.
Avots: Nacionālais veselības dienests