Ārstam ir jābūt pārtikušam cilvēkam

2009. gada 30. marts 09:25

2100

Dace Mūrniece Tirzā strādā kopš 1986.gada, tāpēc zina visas tirzmaliešu kaites un netikumus
Tirzas pagasta ģimenes ārste Dace Mūrniece ir ieguvusi pacientu atzinību ne tikai savā pagastā, bet arī Druvienas, Galgauskas un Lizuma pagastā. Viņa ir dzimusi mediķu ģimenē un ir ārste otrajā paaudzē. Viņas mamma ir Tirzas sociālās aprūpes centra vadītāja un rakstniece Ieva Bērziņa, bet tētis savulaik strādāja par rentgenologu.

Laukos ģimenes ārsts tiešām zina visu par visiem? Laukos ģimenes ārsts tiešām ir kā ģimenes ārsts. Tam, ka esmu ar visiem pagasta cilvēkiem kopā izaugusi, ir gan plusi, gan mīnusi. Pluss ir tas, ka mēs cits citu pazīstam. Man nav jāprasa pacientam vai viņš lieto alkoholu un smēķē, jo to jau zinu. Man ir ļoti plašas intereses, tāpēc pacienti ar mani runā par visu iespējamo, kas viņiem uz sirds. Atnāk cilvēks pie manis un saka: "Tagad, dakterīt, manas slimības atstāsim, bet parunāsim par tomātiem, gotiņu un puķēm!" Ja viņš tā vēlas, tad runājam.

Vai laukos cilvēki prot cienīt ārsta laiku?

Pēdējos gados naktīs mani traucē tikai tad, ja ir ārkārtas situācija. Ir jāapzinās, ja nebūšu gulējusi savas četras stundas diennaktī, tad otrā dienā nespēšu stādāt. Ārsta darba specifika ir tāda, ka to nevar nolikt malā, tad, kad ir aizvērtas kabineta durvis. Neprotu rakstīt dokumentus, sēžot prakses vietā pie galda. Uzskatu, ka tā ir nepareiza nostādne, ka ārstam jānodrošina neatliekamā palīdzība pacientu pieņemšanas laikā. Nevaru pamest ambulanci un aizskriet, piemēram, uz ceļa, kur ir noticis nelaimes gadījums, vai cilvēkam ir infarkts, jo infarkts var sākties arī cilvēkam, kurš tajā laikā ir atnācis pie manis uz pieņemšanu. Ja pacients man zvana pulksten 9.00 no rīta un sūdzas par sāpēm sirdī, tad saku, lai sauc neatliekamo palīdzību no Gulbenes. Pie ģimenes ārsta eksistē iepriekšējs pacientu pieraksts. Tirzā tas praktiski nav izdarāms, jo cilvēki ir pieraduši nākt un tā arī nāks bez pieraksta. Viņi ir gatavi gaidīt rindā.

Par kādām kaitēm sūdzas pacienti laukos?

Pirmajā vietā joprojām ir sirds un asinsvadu saslimšanas. Tās veicina neveselīgs dzīvesveids, jo mēs pārāk maz kustamies, kā arī iedzimtība. Katru dienu cilvēkam vajadzētu strādāt tā, lai mugura tiek slapja, lai vismaz divdesmit vai trīsdesmit minūtes ir tā, ka sirds kāpj pa muti laukā, jo sirds treniņš balstās uz ilgstošas un vienmērīgas slodzes. Arī katram gadu desmitam ir raksturīgas savas īpatnējas slimības. Šobrīd pieaug dažādu atkarību skaits, piemēram, no narkotikām, alkohola, azartspēlēm, datora, portāla "draugiem.lv", "orbi"un cita. Arī cilvēku ķengāšana internetā dažiem ir kļuvusi par atkarību. Komentāru rakstītāji lielākoties pat nezina, kāda ir medicīnas darbinieka specifika, ka vienmēr prasīt līdzjūtību no mediķa arī nevar.

Ģimenes ārstiem pārmet, ka viņi nevēlas dot nosūtījumu pie speciālista?

Dažkārt pacients nesaprot, kāpēc kļūstu pikta, ja viņš uzstāj, lai dodu nosūtījumu pie speciālista. Tādos gadījumos norādu, lai tad pats nosaka arī diagnozi, kuras dēļ šis konkrētais speciālists ir vajadzīgs. Ja cilvēks nav nācis pie manis uz pieņemšanu, nav veicis nevienu izmeklējumu, kā es viņu varu aizsūtīt pie speciālista? Savus pacientus uz pārbaudēm sūtu visur, kur vien var aizsūtīt. Man patīk mediķu atbildības dalīšana un pēc tam kopīga lēmuma pieņemšana, kā ārstēt pacientu.

Ja mediķis laikus nereaģē, cilvēks var nomirt, kā zēns no Jaungulbenes?

Saprotu, ka bērna mātei sāp dēla zaudējums. Nezinu diagnozi, bet, ja tā bija, kā runā, osteomielīta kaut kāda toksiskā formā, tad mans teiktais mātei izklausīsies ļoti skarbi - tas iznākums jebkurā gadījumā ātrāk vai vēlāk būtu tāds, kāds tas ir tagad. Sabiedrībā izveidojies nepareizs priekšstats, ka dakteris var visu. Ārsts nav Dievs! Protams, diezgan bieži, dakterim izdodas "pašaut priekšā roku", jo medicīna ir attīstījusies, tomēr pat ar visām modernajām aparatūrām un zināšanām neizdodas izglābt visus cilvēkus. Arī analīzes pie sasitumiem vienmēr nav jāveic.

Vai uzskatāt, ka ārsta atalgojums ir adekvāts viņa darbam?

Uzskatu, ka atalgojums vēl ilgi nebūs adekvāts ārsta darbam. Mēs citu labā ziedojam sevi, savu ģimeni un veselību. Starp citu, ārsti slimo daudz biežāk un ar daudz nopietnākām slimībām. Ja ārsts nevar uzturēt ģimeni, tad tas nav normāli. Ģimenē esam četri cilvēki. Esmu vienīgā, kas saņem algu, jo vīrs strādā lauku saimniecībā. Protams, paēduši esam, bet nezinu, kā izskološu bērnus, viņi ir divi, kuri dosies studēt ar gada intervālu. Ārstam nevajadzētu domāt, kādu zupu vārīs pēc smagās darbdienas, ko pirkt veikalā. Cilvēki norāda, ka dakterim jābūt smukam, bet diemžēl ne vienmēr viņš tāds var būt, jo laukos friziera un drēbnieka nav, nav sadzīves pakalpojumu, tāpēc es nevaru izsaukt tīrīšanas brigādi, kas, piemēram, nomazgā logus. Tas būtu tikai normāli, ja ārsts to varētu atļauties. Pēc tam, ka ģimenes ārsts ir samaksājis par māju un praksi, nekāds treknais kumoss pāri nepaliek.

Vai tas nozīmē, ka ārsta prestižs kļūs mazāks?

Ārsta profesija zaudē prestižu. Mūsu rajonā visjaunākā ģimenes ārste strādā Lejasciemā - viena pa visu rajonu, pārējie ir ārsti ar stāžu. Daudzi ārsti brauc strādāt uz ārzemēm, jo tur dakterus ciena. Es neesmu gatava aizbraukt, jo pārāk esmu ieaugusi Tirzā, bet būs, kas aizbrauks. Kāpēc to nedarīt, ja visai ģimenei atmaksā ceļa izdevumus, lai reizi mēnesī varētu atbraukt uz Latviju, dzīvokli, zviedru valodas kursus, komunālos maksājumus. Aizbrauc labi ārsti un medicīnas māsas. Mediķi ir gatavi strādāt, jo viņi spēj "pārlēkt savam augumam". Tiks ielaistas arī dažādas slimības, jo ne visi pacienti varēs atļauties par uzturēšanos slimnīcā maksāt 12 latus par diennakti un vēl 30 latus par endoskopisku operāciju. Nesaprotu, vai valsts tiešām to nejēdz, ka līdz ar izdevumu samazināšanu samazinās arī ieņēmumi? Protams ir neracionāli uzturēt šis daudzās valsts iestādes, bet tā ir sociālā garantija cilvēkiem, kas tajās strādā. Ar algu samazināšanu nebūs līdzēts, ir jārada jaunas darbavietas.

Kā vērtējat veselības aprūpi mājās?

Es par veselības aprūpi mājās neparakstos un neparakstīšos. Arī konkursam nepieteicos Kas tā par mājas aprūpi pēc operācijām? Nu atvedīs cilvēku no slimnīcas līdz viņa mājas ceļa galam, jo iebraukt nevar, kas viņu nesīs, kā tur nokļūs medmāsa, kurai nav sava transporta? Slimniekam arī ēst ir vajadzīgs, arī istaba jākurina. Labi - piesaistīsim sociālos darbiniekus, bet valsts budžets taču paredz visu samazināt. Ja cilvēkam ir, piemēram, kājas tromboze, viņa otrā dienā vairs var nebūt, jo medicīnas māsa var nepaspēt. Mājas aprūpe insulta slimniekam, bet kāda aprūpe, ja nav sakārtota infrastruktūra un slimnieka māja atrodas desmit kilometrus no pagasta centra, telefona nav? Rīgā veselības aprūpe var būt, jo iespējams izveidot mobilo sociālās un veselības aprūpes mājās vienību.

Kāds būtu jūsu ieteikums?

Mazajās lauku slimnīcās vai sociālās aprūpes centros vajadzētu veidot paleatīvās aprūpes nodaļu, uz kuru pacientus pārved no dārgās slimnīcas. Tam paredzēto naudu, valsts, piemēram, pārskaita uz Tirzas aprūpes centru, bet pacients pats maksā par ēšanu. Ai, cik labi viņš te būtu aprūpēts! Tāda nodaļa varētu būt arī Gulbenes slimnīcā, nosauciet to, kā vēlaties. Tad tas liecinātu, ka mēs domājam par cilvēkiem, bet šobrīd valsts domā tikai par sevi. Laukiem absolūti neder arī piedāvātais ārsta dežūrdienests sestdienās. Satiksmes nav, aptieka ciet, ārsts sēž. Ārkārtējā gadījumā pacients tāpat tiks vests uz Gulbeni, jo ļoti daudzi pamostas piektdienas pēcpusdienā ar slimību, kura ir sākusies jau pirmdienā.

Kādam vajadzētu būt ģimenes ārsta pacientu skaitam?

Lai ģimenes ārsts varētu normāli strādāt, viņam vajadzētu apkalpot 1000 pacientu. Es apkalpoju 1300, bet tas jau ir par daudz. Diemžēl viss ir saistīts ar naudu. Ja ģimenes ārstam nav vismaz 1800 pacientu, viņš nav tas pārtikušākais ārsts.

Vai jūs būtu gatava kaut mainīt savā dzīvē?

Nē. Arī no savas profesijas brīvprātīgi projām iet negrasos, bet dzīvē jau viss var gadīties. Pēc darba relaksējos fiziskajā darbā. Man interesē viss - daba , puķes, saka, man esot "zaļie pirkstiņi" Slimības dēļ darba nespējas lapu neesmu ņēmusi. Uzklausu arī savu vecāku viedokli, jo vecākās paaudzes ārstu viedoklis vienmēr ir noderīgs. Viņi uz dzīvi raugās citādāk. Jaunie ārsti arvien vairāk izmanto tehnoloģijas, līdz ar to pazūd gadiem ilgā praktiskā pieredze. Es jau pirmajā kursā zināju, ka nebūšu ķirurģe vai ginekoloģe. Atzīšos arī bērnu ārste esmu slikta, tāpēc nekautrējos piezvanīt uz Rīgu un lūgt speciālista palīdzību kāda mazuļa ārstēšanā. Laikam jau esmu savus pacientus izlutinājusi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ārstam ir jābūt pārtikušam cilvēkam

Kategorijas