Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai Gulbenē masku pazaudējis Džims Kerijs?

Diāna Odumiņa

2007. gada 1. oktobris 20:06

782
Vai Gulbenē masku pazaudējis Džims Kerijs?

Kas gan nezina populāro spēlfilmu "Maska"? Džima Kerija atveidotais varonis atrod masku un no bikla puiša kļūst par jautrībnieku. Un tad maska sāk ceļot no rokām rokās... Iespējams, arī Gulbenē kāds 20.gadsimta sākumā celts koka daudzdzīvokļu nams ir pielaikojis Džima Kerija slavenās maskas līdzinieci.

Vienstāva koka ēku pilsētā, Rīgas ielā 71c, rotā maska - balts vīrieša ģīmis ar melnām ūsām. Maska izvietota pie ieejas durvīm mājā un spocīgi mirdz visu diennakti - saulē, mēness, zvaigžņu un laternu gaismā.

 

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure "Dzirkstelei" saka, ka par gaumi nestrīdas. "Maska izskatās savdabīgi, piesaista uzmanību, taču vidi nedaiļo. Vērtīga ir pati māja, kas ir daļa no vēstures mantojuma Gulbenē," teic viņa.

 

Pretējās domās ir paši mājas iedzīvotāji. Ārija Hahlova "Dzirkstelei" saka, ka maska sargā māju, sevišķi - naktsmiera laikā. Masku pie mājas fasādes pirms sešiem gadiem pielicis viņas vīrs Mihails Hahlovs. Tā veidota no gāzbetona, izgriezta ar nazi un nokrāsota balta. Šo masku izgatavojis kāds paziņa. Agrāk maska rotājusi Mihaila dzīvesvietu - namu šosejas pagriezienā uz Stāmerienu.

 

Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs "Dzirkstelei" pauž, ka pašvaldības uzdevusi iedzīvotājiem sakopt vidi ap savu dzīvojamo māju. Savukārt paši mājas iemītnieki apgalvo, ka viņiem tas nav pa spēkiem - rocība, vecums un apstākļi neļauj. Iedzīvotāji mīļuprāt pieņemtu pašvaldības palīdzību. Savukārt dome palīdzību nesola.

 

Līdz pašvaldībai bija nonākušas valodas, ka šīs ēkas tuvumā agrāk palaikam darbojies nelegāls krāmu tirgus, taču nu tas beidzies.

 

N.Stepanovs stāsta, ka māja un zeme ap to, kuru šodien iežogo sēta, ir sākotnēji bijusi valsts īpašums. Ēka savulaik celta kā dzīvojamā māja dzelzceļa darbiniekiem. Tagad ēkā visi seši dzīvokļi ir privatizēti. Iedzīvotāji šodien tur jūtoties kā savā valstībā - tie ir lauki pilsētas vidū ar piemājas dārziem, šķūņiem.

 

"Tas ir jautājums par estētisko vidi pilsētā. Laikam jau trūkst speciālistu, kas strādātu šajā jomā ar ēku īpašniekiem," uzskata S.Dundure.

 

Viņa klāsta, ka Gulbenē saglabājies vēl daudz tādu koka apbūves māju, kāda ir Rīgas ielā 71c. Tās esot raksturīgas Gulbenei, kas savulaik veidojusies kā pilsēta ap dzelzceļu. Vairums šo māju ir celtas 20.gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Tās nav iekļautas aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Sāpot sirds, redzot, ka daža šāda māja nokrāsota Vidzemei neraksturīgās krāsās - ziļā vai lillā. Esot arī pozitīvs piemērs - kāda koka ēka Dzelzceļa ielā iegūs jaunu koka "mētelīti", jo māju apšuj ar dēļiem.

 

Mājas iedzīvotāji Gulbenē, Rīgas ielā 71c, joko, ka viņi dzīvo ēkā ar divām adresēm. Namam ir faktiskā adrese un vecā. Plāksnīte uz mājas fasādes stūra maldina, ka ēkas numurs ir Dzelzceļa ielā 20. Tāda adrese ierakstīta arī iedzīvotāju pasēs atzīmē par dzīvesvietu. Iedzīvotāji nesteidzoties novākt šo veco plāksni, jo tā nevienam netraucē. Tāpat kā norāde "Nikns suns" pie sētas, kas palikusi, kaut vecais, dusmīgais sargsuns ir miris un namu apsargā vairs tikai mazs, mīlīgs šunelis Lācis.

 

Mājinieki nekur nesteidzas, viņi dzīvo rimtu dzīvi aiz savas mājas sētas, visi ir seniori, aktīvās darba gaitas jau sen beiguši. Māja nav labiekārtota, tai ir krāšņu apkure, pagalmā ir aka un sausā tualete. Ar nelielajām pensijām ļaudis te iztiek, taču nekādus lielus remontus veikt nevar atļauties.

 

Sarunā ar "Dzirksteli" iedzīvotāji atzina, ka dzīvo draudzīgi. Mājas pagalmā kokos iedzīvotāji izvietojuši putnu būrus.

 

"Dzīvojam labi, mums nav, ko dalīt," saka šīs mājas vecākais iedzīvotājs Viktors Puhovs, kurš te dzīvo kopš 1953.gada, būdams dzelzceļnieka dēls. Savukārt viņa sieva Jekaterina lepojas ar piemājas dārzā audzētām mārtiņrozēm un tomātiem kā vīnogām.