Problēmu pilsētā pietiek

2013. gada 16. augusts 12:27

797

Pagājis gandrīz mēnesis, kopš par pilsētas pārvaldes vadītāju strādā lejasciemietis Jānis Naglis, kurš līdz tam bija Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos.
- Kā jūtaties jaunajā amatā?
- Pagaidām man darba diena ir par īsu. Jāatzīst, ka vēl jau šajā amatā esmu zaļš gurķis, jo būšu nostrādājis tikai mēnesi. Knapi esmu paspējis apburzīties. Pirmajās dienās gan jutos kā no laivas izmests, jo savā dzīvē es darbus neesmu mainījis. Pamatā esmu bijis mežsaimnieks, izņemot trīs gadus, kad paaicināja strādāt Lejasciema izpildkomitejā, tāpēc tagad ir pārmaiņas. Kāpēc aizgāju no meža dienesta? Es jau daudziem biju teicis, ka iešu prom, tāpēc ka man nepatika reorganizācijas, kas notika meža dienestā, jo tās nav devušas nekādu ekonomisko labumu. Viss bija galīgi garām. Tagad neērtības ir vēl lielākas. Tas viss bija iekšēji manī sakrājies. Kad man piedāvāja būt par pilsētas pārvaldes vadītāju, nebija laika ilgi domāt. Ja arī mani neapstiprinātu par pilsētas pārvaldnieku, atpakaļ meža dienestā es tāpat neatgrieztos.
Pilsētas pārvaldnieka krēslā es neesmu “pielipis”. Ja man iedzīvotāji teiks, ka es kā pilsētas pārvaldnieks nederu un tikai imitēju strādāšanu, jo šajā darbā ļoti labi var redzēt, strādā vai ne, un, ja vadība dos man mājienu, ka neesmu īstajā vietā, es nekādā gadījumā krēslu nepaturēšu. Ja būs spiediens, piecelšos, aiziešu un neapvainošos. Ja nederi šajā amatā, tad nederi. Un tas būtu jāsaprot ikvienam darbiniekam. Pilsētas pārvaldnieka amatā ir jāstrādā tādam cilvēkam, kas šo vagonu var vilkt. Pagaidām man liekas, ka es šo vagonu varu vilkt! Man ir idejas un domas, ko gribētu paveikt, bet es tās pagaidām negribu stāstīt. Jo manas idejas realizējas tad, kad es par tām pirms laika skaļi nestāstu.
- Katrs, kurš ieņem jaunu amatu, parasti cenšas ienest kaut ko savu. Ko jūs gribētu paveikt kā pilsētas pārvaldes vadītājs, kādu “rozīnīti” piešķirt Gulbenei?
- Uz šo jautājumu vislabāk varētu atbildēt pēc gada, paprasot iedzīvotājiem, vai viņi ir vai nav jutuši pārmaiņas pilsētā. Man ir prieks, ka pilsēta ir sakopta. Ir daudz privātmāju, daudzdzīvokļu māju un iestāžu, kuras rūpējas par savu teritoriju sakopšanu, bet ir arī mums tādas privātmājas, iestādes, zemju īpašnieki, kuri varētu sakopt savus īpašumus, bet to nedara. Mēs varam sodīt viņus, bet tas nebūs risinājums. Es negribētu ķerties pie sodīšanas, bet, izmantojot šo iespēju, uzrunāt viņus lūgt, lai šie cilvēki padomā un paskatās, kā no malas izskatās viņu īpašumi. Tas neprasa daudz - sakopt savu īpašumu. Mēs pievērsīsim uzmanību šai problēmai un runāsim ar šiem cilvēkiem. Vēl viena lieta – daudzi iedzīvotāji ir teikuši, ka katrai pilsētai ir sava seja un mūsu pilsētai to vajadzētu spilgtāku un krāšņāku. Mūsu pilsētā pirms svētkiem un pasākumiem pietrūkst “odziņas”, kas liktu saprast, ka te patiešām būs svētki! Pilsētas sejai vajag savu “odziņu”. Vajag cilvēku, kas pie tā strādātu. Daudzi saka, ka pilsētai vajadzētu būt krāšņākai. Piekrītu. Pie tā visa ir jāstrādā. Varbūt arī vajadzētu vairāk tādu vietu kā Gulbenes pilsētas strūklaka, pie kuras iedzīvotāji un pilsētas ciemiņi labprāt uzturas.
- Iedzīvotāji nāk pie jums uz pieņemšanu. Kas viņus satrauc?
- Protams, ka nāk. Satrauc dažādas problēmas – no pavisam smieklīgām līdz nopietnām. Piemēram, vienam vajag, lai vakarā laternas deg, bet otram – tās traucē. Visvairāk mani uztrauc, ka pilsētā ir problēmas, kurām pašreiz neredzu risinājumu. Daudz kur pietrūkst līdzekļu. Smaga problēma ir dzīvokļu īres un komunālo maksājumu parādnieki. Parādnieku ir daudz. Kā lai to atrisina pašreizējā ekonomiskā situācijā? Var jau saprast iedzīvotājus, jo daudzi vienkārši nevar samaksāt. Problēmu, ko risināt pilsētā, pietiek. Nav noslēpums, ka daudzi ir teikuši, ka pilsēta ir purvā. Tā īsti nav. Gulbene ir zemā vietā, un šeit ir augsts gruntsūdens līmenis. Tas daudz ko izsaka. Ļoti daudziem cilvēkiem pagrabos ir ūdens. Daudz kur nedarbojas kanalizācija. Visiem krīt acīs - tikko ir uzliets asfalts, tas vēl nav nostāvējis pāris gadus, varbūt pat gadu, jau rodas izskalojumi vai kanalizācijas grods ar visu vāku pacelts uz augšu. Jaunu asfaltu nākas griezt laukā un labot šīs vietas. Tur, kur ir vecā kanalizācija, daudzās vietās tā ir par seklu. Tajās vietās, kur ir kanalizācijas lūkas, ziemā sals ņem virsroku, izsalst cauri un rodas izcilājumi. Tagad tiek rekonstruēta Blaumaņa iela. Sekojam rūpīgi līdzi. Sataisīs šo ielu, un, ja kaut kas notiks pēc gada, nedod Dievs, veidosies izskalojumi un tiks bojāts asfalta segums, tad pilsētas iedzīvotāji reaģēs un teiks - kur bijāt un kur skatījāties? Ceru, ka tā nebūs, bet mūsu novada klimatiskie apstākļi, visvairāk bargās ziemas, dara savu. Tikpat labi var plīst arī jauns ūdensvads. Tas ir tāpat kā ar jaunu mašīnu, tai arī var kaut kas salūzt. Tāpēc iedzīvotājiem jāsaprot, ka ne vienmēr ir vainīgi speciālisti.
Arī ar bruģi ir problēmas. Tas nesen ir uzlikts, bet kaut kur jau ir iesēdies, kaut kur ir šķībs un greizs. Protams, daļu vainas var likt uz celtniekiem, jo nav tehnoloģiski pareizi sagatavota un noblietēta pamatne, bet tikpat labi pie problēmām ir vainīgi dabas untumi. Otra problēma ir sāls. Zinu, ka ziemā ir mēģinājuši bez tā iztikt, bet laikam jau mūsu pilsētā bez tā nevar iztikt, kaut gan sāls maisījums bojā bruģa virskārtu, kā arī asfaltu. Pilsētai arī šajā problēmā jāatrod pareizais risinājums.
- Kas ir pats svarīgais, kas jāizdara pilsētā?
- Jautājums numur viens pilsētā – ir jārada darba vietas, piesaistot jaunus uzņēmējus. Tas ir ļoti grūti, bet pie tā tiks strādāts, un ceru, ka šīs problēmas pamazām sāks atrisināties. Ja jaunajai paaudzei būs labi atmaksāts darbs, viņi prom nebrauks. Jebkurš, protams, cer, ka kādreiz pilsētā būs estrāde, arī peldvieta, tam, protams, ir nepieciešams finansējums un šīs lietas nav aizmirstas, bet tas mums neko nedos, ja no pilsētas plūdīs prom jaunieši. Arī labi speciālisti no mūsu novada aizbrauc prom uz ārzemēm.
- No iedzīvotājiem nākas uzklausīt arī kritiku?
- Es vienmēr esmu uzklausījis kritiku. Sākumā varbūt arī uzvelkos. Bet pēc tam mierīgi apsēžoties un padomājot saprotu, ka nav dūmu bez uguns. Varbūt šī kritika ir pozitīva. Es gaidu no iedzīvotājiem zvanus, arī kritiku, lai varētu secināt. Kamēr es nebiju pilsētas pārvaldes vadītājs, braucu pilsētai cauri un likās, ka viss ir kārtībā. Tagad, pastaigājoties pa pilsētu un pievēršoties savam darba lauciņam, jau redzu nebūtības – bojāts asfalts, bojāts bruģis un tā tālāk, tāpēc priecājos par pilsētnieku zvaniem, aizrādījumiem, uzklausu jebkuru.
- Kādu gribētu redzēt pilsētu pēc pieciem gadiem?
- Lai pilsētā būtu smaidoši iedzīvotāji, lai pensionāriem būtu tādi dzīves apstākļi, lai arī viņiem būtu par ko smaidīt, lai būtu dzīvespriecīgi un jautri bērni un lai pēc pieciem gadiem Gulbenes Pilsētas svētkos Bērnu rītā būtu piecas reizes vairāk bērnu ratiņu. Kad gribas kaut ko panākt, es bieži esmu teicis: „Ir jānotic, un tad arī uz mūsu ielas ziedēs rozes.” Gribētu, lai par savu pilsētu mēs varētu teikt, ka tā ir gaiša, cēla un skaista kā mūsu pilsētas simbols – gulbis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Problēmu pilsētā pietiek

Kategorijas