Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzticas labajiem nodomiem

Diāna Odumiņa

2013. gada 23. augusts 00:00

395
Uzticas labajiem nodomiem

Gulbenē pazīstamais uzņēmējs un mūziķis Normunds Mazūrs ir ne tikai novada domes deputāts, bet arī vietējās luterāņu draudzes loceklis. Šovasar viņš “Dzirkstelei” atklāja, ka lielākais sapnis esot atgriezt Gulbenei luterāņu baznīcas torni. “Ja tas izdosies, zināsim, ka dzīvē esam paveikuši kaut ko nopietnu,” saka N.Mazūrs.
- Ar ko jums saistās Gulbenes identitāte?
- Man Gulbene, pirmkārt, saistās ar cilvēkiem, kas šeit dzīvo. Ar Gulbenes vēsturisko centru - ar luterāņu baznīcu, kas atrodas pilsētas sirdī. Tā ir mana baznīca, esmu tajā kristīts, arī laulājies esmu tur. Tomēr tikai pirms trim gadiem aktīvi iekļāvos šinī vidē. Tā iznācis, ka dzīvē ir bijis klikšķis, kas ir licis saprast, ka kādam – augstākam - ir jāpasaka paldies. Vērtības un domāšana ar gadiem ļoti mainās. Pirms tam draudzē piedalījos epizodiski – kā cilvēks, kurš dzied. Prieks, ka draudze ļoti aktīvi strādā baznīcas labā un arī daudz paveic. Draudzes vecākā Evija Samsone visu dara uzcītīgi. Tāpēc viss notiek. Un ir pienācis laiks augšāmcelties Otrā pasaules kara laikā sagrautajam baznīcas tornim! Ja tas izdosies, zināsim, ka savā dzīvē esam paveikuši kaut ko nopietnu. Kā to panākt? Skaidrs, ka draudzes locekļiem pašiem nav tādu finanšu resursu, lai šo ideju īstenotu. Draudze kā tāda nav nekāda bagātā. Naudas knapi pietiek, lai apmaksātu kārtējos izdevumus un nodrošinātu mācītāja ģimenei daudzmaz cilvēciskus dzīves apstākļus. Tāpēc radās ideja piesaistīt plašāku sabiedrību, saukt palīgā gudros prātus, kuri var palīdzēt ar padomu, ar intelektuālo ieguldījumu. Ir jāraksta projekts! Esam uzzinājuši, ka Eiropas Savienības fondu naudu ir iespējams piesaistīt arī dievnamu atjaunotnei un saglabāšanai. Tātad ir jāmēģina iet šo ceļu! Lai nebūtu jāsarauj pēdējā brīdī, mēs esam sākuši organizēt projekta gatavošanu jau šodien.  Šīs vasaras izskaņā plānojam nodibināt fondu Gulbenes luterāņu baznīcas torņa autentiskai atjaunošanai atbilstoši vecajām fotogrāfijām un skicēm, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Cilvēki, kuri vēlēsies ziedot šim fondam, zinās, ka nauda nekam citam izlietota netiks – tikai konkrētajam mērķim.
- Vai ticat, ka līdz ar luterāņu baznīcas torņa atjaunošanu dzīve Gulbenē mainīsies?
- Ja šīs kultūrvēsturiskās celtnes tornis beidzot sliesies virs koku galotnēm, jebkuram gulbenietim, jebkuram novada iedzīvotājam un ikvienam viesim būs prieks redzēt, kā skaistums atdzimst tur, kur iepriekš bijušas drupas. Tad jau varbūt arī cilvēkiem sirdis būs atvērtākas un tajās tiks sēta ticība, ka visu ir iespējams izdarīt, ja patiesi to vēlamies un ja darām visi kopā.
- Turpat pāri ceļam ir Baltā pils...
- Runājot par Vecgulbenes muižu, es tuvākajā nākotnē redzu risinājumus. Taču par Balto pili neesmu tik cerīgi noskaņots. Tur ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi. Pils stāvoklis šobrīd ir pavisam draudīgs. Skumji. Ēkas aprises mums vēl atgādina seno spožumu. Taču tas ir tikai laika jautājums, kad šī ēka sabruks pavisam. Viegli pateikt, ka tā jānojauc. To neviens neļaus. Apjozt pili ar zaļu sietu – tas nav nekāds risinājums. Aizsieta pils vienalga brūk, gadiem ejot. Drausmīga situācija. Bet es neredzu risinājumu. Jau ar atjaunoto muižas kompleksu neveicās tik labi, kā bija iecerēts. Bet kādus līdzekļus vajadzētu, lai no jauna uzceltu Balto pili? Vai šī vide ir tik saistoša tūrismam, lai pils atjaunotne atpelnītu sevi? Vai vispār mums novadā ir tik daudz objektu, kas interesē tūristus? Vai vide ir sakārtota tā, lai viesiem gribētos šurp braukt un uzturēties, ceļot, nevis tikai pārnakšņot? Te ir virkne jautājumu, kuru risināšanā ir jāstrādā arī novada domei. Un mēs par to patiešām domājam, plānojot šīs teritorijas attīstību. Taču, ja novadā nebūs, ko redzēt, ja pie mums valdīs nekārtība, tas atbaidīs tūristus. Neko vairāk par caurskrējējiem, par cilvēkiem, kuri šeit ierodas darba komandējumā, mēs neredzēsim. Ar tiem nevarēs piepildīt mūsu viesnīcas. Bet tām būtu jābūt noslogotām 70 procentu apmērā, lai šis uzņēmējdarbības veids vispār varētu attīstīties.
- Jūs un politika.
- Viss sākās ar Tautas partiju, kurā biju no paša sākuma, no pirmās dienas, jo es savulaik parakstīju šīs partijas dibināšanas manifestu. Pievienojos cilvēkiem, kuri bija mani domubiedri. Ejot gadiem, nācās vilties. Lielā mērā pašu partijas līderu rīcības un man neizprotamu lēmumu dēļ tāda politika kļuva nepieņemama. Es uzrakstīju iesniegumu par izstāšanos no partijas, pirms tā beidza pastāvēt. Taču saprotu arī, ka pilsētas attīstība nav iespējama ārpus politikas.
Gulbene man vienmēr ir rūpējusi un rūp. Vēroju, sekoju līdzi norisēm, bet nekur neiesaistījos. Tad bija Venta Armanda Kraukļa aicinājums iesaistīties Vidzemes partijā kopā ar Nikolaju Stepanovu. Tas tobrīd bija ātri un sasteigti. Nepiekritām. Kad tuvojās novada domes vēlēšanas, saņēmu uzaicinājumu kandidēt no partijas “Reģionu alianse” saraksta. Piekritu, nekļūdams par šīs partijas biedru, bet ar domu, ka pievienošos domubiedriem, ar kuriem kopā vēlamies strādāt Gulbenes un gulbeniešu labā, veidojot mūsu vidi tādu, lai mums patiktu te dzīvot. Es mīlu savu pilsētu un savu novadu, nekad neesmu to pametis. Man nav vienalga, kas te notiek. “Reģionu alianses” panākumi pašvaldības vēlēšanās bija pietiekami labi, uz kādiem pat nebijām cerējuši. Tagad priekšā ir darbs. Nedrīkst izgāzties un pievilt cilvēkus. Paldies Dievam, mūsu novada tagadējam vadītājam N.Stepanovam ir pietiekami liela pieredze un zināšanas, lai viņš to visu liktu lietā. Ir labi, ka viņš joprojām vienlaikus strādā arī Vidzemes plānošanas reģionā un redz mūsu novada attīstību un problēmas plašākā kontekstā. Es pats novada domē darbojos finanšu komitejā un iepirkumu komisijā. Klausos, domāju līdzi, izsaku savu viedokli. Vēl man ir pieredzes uzkrāšanas laiks, kad mācos saprast kopsakarības.
- Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Gulbenē un novadā?
- Kopumā šī vide ir tāda pati kā daudzviet citur mūsu valsts novados, jo pamatā visam ir lielā politika attiecībā pret uzēmējdarbību kā tādu. Man ir prieks, ka gandrīz neviens no esošajiem novada uzņēmumiem nav „pazudis”. Jā, ir bijis grūts posms, bet šobrīd notiek attīstības process un tā līkne virzās uz augšu. Cik lielā mērā novada uzņēmējiem ir atbalsts no sava novada pašvaldības un sadarbības ar to? Pašvaldība var palīdzēt sava novada uzņēmējiem, tai ir jābūt tālredzīgai un plānojot jāparedz pašas svarīgākās, uzņēmējvides attīstībai nozīmīgākās prioritātes. Tie ir ceļi, ūdensapgādes sistēmas sakārtošana, dzelzceļa saglabāšana un attīstība. Tāpat jābūt elastīgākiem ar nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu vismaz uzņēmuma attīstības sākuma periodā. Liels darbs ir ieguldīts, veidojot sadarbību ar sadraudzības pašvaldībām, ar kaimiņiem.
- Vai mūzikai atliek laiks?
- Tik daudz, lai šad tad uzdziedātu. Esmu apsolījis to turpināt darīt kopā ar bērniem. Ir jāatrod brīdis pa vidu darbam, sabiedriskajiem pienākumiem un bitēm, ar kuru turēšanu esmu mazdrusciņ aizrāvies. Pilsētas svētkos jau uzstājos kopā ar bērniem. Bija arī iespēja dziedāt baznīcā, kur skanējums ir īpašs. Bet, sadziedot kopā ar profesionāļiem novadniekiem, esmu laimīgs, ka joprojām iznāk un skan. Eju dzīves vilnim līdzi. Ir lieliski dziedāt gulbeniešiem neatkarīgi no tā, vai klausās pāris cilvēku vai daudz vairāk. Galvenais – lai dziedāšanas prasme nenoslīd un lai cilvēkiem patīk. Es ļoti ceru, ka reiz dziedāšu uz jaunas brīvdabas estrādes Gulbenē. 


Par Normundu Mazūru

◆ Dzimšanas vieta, vecums: Gulbene, 46 gadi.
◆ Izglītība: augstākā, 2009.gadā pabeigta Vidzemes augstskola, iegūstot bakalaura grādu tūrisma organizācijā un vadībā.
◆ Nodarbošanās: SIA “Datu apstrādes centrs” izpilddirektors, Gulbenes novada domes deputāts, Gulbenes Rotari kluba biedrs.
◆ Konfesionālā piederība: luterānis.
◆ Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva – ārste Jolanta Mazūre, ģimenē ir divi skolas vecuma bērni.
◆ Hobiji: dziedāšana, komponēšana, sava bišu drava.